ZIEMEĻU ENKURS: JAUNS BRŪZIS AR SENATNES AURU

Dāvis Linde no alus mājražotāja kļuvis par nopietnu brūvētāju  ar savu brūzi

Brūvkrogs Ziemeļu Enkurs ir viens no jaunākajiem Rīgas alus kvartāla krogiem – durvis vēra vien pērnajā ziemā. Iespējams, savu darījusi senā Kuncendorfa brūža aura, savu – saimnieku meistarība,  taču šodien Ziemeļu enkurs vai ik dienu ir stāvgrūdām pilns.  Un kā nu ne, ja tajā var nogaršot lielisku, uz vietas izlolotu alu, par kuru ik dienu rūpi tur viens no Ziemeļu enkura īpašniekiem Dāvis Linde. Pēdējo deviņu gadu laikā viņš sabrūvējis neskaitāmus alus, guvis nozīmīgus apbalvojumus kā alus mājražotājs, līdz kopā ar jūrnieku Klāvu Killo atvēzējies savam brūzim, kurā ik dienu var nogaršot vismaz sešas unikālas alus garšas, kas radītas turpat, Ziemeļu Enkurā. Dāvis par alu stāv un krīt, un atzīst – diena bez alus nav izdevusies diena. Ziemeļu Enkurs ir arī viens no Rīgas alus kvartāla alus tūres pieturpunktiem.

Kas, Tavuprāt, ir Ziemeļu Enkura veiksmes atslēga?

Te noteikti var minēt daudzas lietas. Mums ir nenovērtējami milzīgs atbalsts no visām pusēm – piemēram, Klāva brālis mums palīdz ar mārketinga jautājumiem, mani brāļi sniedz padomu un praktisku atbalstu dizaina lietās, mana māsīca organizē foto un video. Sanāk tāds kā mūsu paplašinātās ģimenes uzņēmums, visi ir priecīgi palīdzēt. Vēl var gadīties, ka iet tik labi, jo šī ir laba vieta alum. Tikai tad, kad jau bijām sākuši te darboties, uzzinājām, ka šajā ēkā bijusi vēsturiskā fon Kuncendorfa darītava. Forši, kad uz cūkas laimi trāpi vietā ar tādu auru. No mūsu otrā stāva terases vēl var redzēt dažādas vēsturiskās detaļas, piemēram, uz nama fasādes vēl saskatāms fon Kuncendorfa ģerbonis. Savukārt zem ēkām ir milzīgs pagrabu komplekss, kādi 6000 kvadrātmetri, no kuriem ejas ved arī uz citām vietām, piemēram, Rīgas 1.slimnīcu. Paši arī vasarā vienu pazemes telpu izmantojam kā noliktavu.

Kas jūs atšķir no citiem krogiem?

Pirmkārt jau tas, ka mēs esam otrajā stāvā. Patiešām, tas ir neierasti – ja paskaties pilsētā, tad praktiski visi ir pirmajā stāvā. No mums paveras citādāks skats uz Rīgu. Vēl jau arī jāsaka, ka nav daudz brūvkrogu, kuri uz vietas dara alu – bez mums Rīgas alus kvartālā tādi ir vēl Labietis un Alķīmiķis. Es diezgan labi zinu, kas notiek citos krogos, jo Ziemeļu Enkurā nevaru tā vienkārši sēdēt un baudīt aliņu, vienmēr pieķeru sevi, ka sekoju tam, kas notiek apkārt.

Ja būtu cilvēkam, kas nenojauš, ko sagaidīt Ziemeļu Enkurā, jāpasaka, kas viņu te sagaida, kas būtu pirmais, ko teiktu?

Noteikti vispirms gribētu teikt, ka te ir īpašs “fīlings”. Nopietni, cilvēki ir īpaši uzsvēruši, ka pie mums ir ļoti mājīgi, ne velti lielākoties galdiņu dabūt ir grūtības, pirms nākšanas labāk rezervēt – īpaši, ja vēlaties sēdēt āra terasē. Viss pārējais jau ir sekundārs, mēs piemeklēsim katrai garšas kārpiņai piemērotāko alu, neatkarīgi no tā, vai priekšroku dodat saldākam, skābākam, rūgtākam… turklāt mums ir arī bagātīgs virtuves piedāvājums. Ēdienkartē sev tuvāko atradīs visi – te ir gan tik aktuālie burgeri, sātīgi otrie ēdieni, tostarp steiks, ko visi ļoti slavē, kā arī milzīgs klāsts ar uzkodām. Ceptas reņģītes mīklā, alus plates, mīdijas dažādās mērcēs. Pie mums var dabūt pilnu spektru – labu alu, gardas vakariņas un vēl īsto fīlingu noķert.

Kā pie Tevis atnāk alus receptes? Vai tiešām pamosties no rīta un saproti – tā, tagad iešu un vārīšu Mango nāru?

Es ļoti uzmanīgi sekoju visam, kas notiek alus pasaulē, ne tikai pie mums, bet arī citu valstu aldariem, tostarp norvēģiem, amerikāņiem, austrāliešiem… Lasu, ko viņi dara, un smeļos iedvesmu. Turklāt es pats alu vāru jau devīto gadu, mājās savulaik visādi eksperimentēts, mests katlos rozmarīns, timiāns, koriandrs, augļu mizas un tā tālāk. Ir kaut kādas garšas, kas paliek atmiņā, un tad īstajā brīdī tās saslēdzas ar konkrēto aliņu. Apzinos, ka pie mums dabūjamie ali ir samērā eksotiski, īpaši priekš tiem, kas joprojām dzīvo ar pārliecību, ka lāgera tipa alus ir pats labākais un īstākais alus. Taču Ziemeļu Enkurs ir lieliska vieta, kur atklāt jaunas garšas – viens, var pajautāt bārmenim, lai viņš iedod pagaršot malciņu alus, otrs, var izvēlēties mūsu īpašo garšas četrpaku, kur mazos tilpumos dabūjami dažādi mūsu darītie ali. Tad var izgaršot, izčāpstināt un atrast savu garšu. Man šķiet, ka saprotamākais no mūsu aliem varētu būt Ze Lāgeris, kas tagad ir izdzerts, taču pēc kāda mēneša atgriezīsies, vēl kā pirmo var mēģināt Dzenskrūvi. Mango nāra būs jau sarežģītāks alus. Tie, kas nāk alus kvartāla Alus tūrēs, var ne tikai nogaršot alu, bet arī pavērot, kā tas tiek darīts, jo vārāmie katli ir tepat, aiz bāra.

Minēji, ka alus izdzerts – vai tiešām karstumā rīdziniekiem tik ļoti slāpst?

Pamatīgi. Agrāk mēs varējām sadarbībā  ar citiem uzvārīt pa kādam alum, jo katli stāvēja tukši – pie mums vēl viens Alus kvartāla krogs, Taka, bija uzvārījuši savu alu, vēl vienu kublu sataisījām kopā ar čigānbrūzi Ārpus. Tagad tas vairs nav iespējams, mucas nepārtraukti tukšojas, tikko kā kāds tanks ir beidzies, vārām, lai būtu ko dot cilvēkiem izbaudīt. Un aliņu pie mums var dabūt vienmēr.