Rīgas alus kvartāls ir vieta, ko vismaz reizi jāapmeklē ikvienam amata alus cienītājam!
19. gadsimtā Rīga bija alus darīšanas lielpilsēta – te brūži darbojās rūkdami, lai spētu ar pašu gardāko alu apgādāt gan rīdziniekus, gan tuvus un tālus miestiņa cienītājus. Rīgas alus kvartālu iezīmē trīs vēsturiski – Kimmela, Kuncendorfa un fon Stricka – , brūži. Mēļo, ka te no zemes dzīlēm plūdis alus darīšanai īpaši piemērots ūdens. Juku laikos milži paputējuši, bet alus gars – saglabājies!
Sagaidot Latvijas
simtgadi, Valmiermuižas alus darītava kopā ar draugiem nolēma
Rīgai atjaunot seno alus brūvēšanas Ziemeļeiropas citadeles slavu,
apvienojoties Rīgas alus kvartālā.
Unikālā vietā, pašā
pilsētas centrā, starp trijām vēsturiskām alus darītavām – ražotnes Bier-
und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky agrākajiem korpusiem
A.Briāna ielā, C. L. Kymmel alus darītavas milzu ēkām
Bruņinieku un Valdemāra ielas stūrī un Bierbrauerei Gust.
Kuntzendorff brūža celtnēm -, šodien izvietojušies desmit
krogi, kas visi kā viens piedāvā Latvijā un Baltijas reģionā darītu amata alu.
Pirmā savas durvis šajā rajonā vēra alus darītavas Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā, tai vēlāk pievienojās citi alus brūvētāji un tirgotāji – alus darbnīca Labietis, mazizmēra brūzis Ziemeļu Enkurs, bāri Taka un Walters & Grapa, kas piedāvā mazo alus darītavu produkciju, kultūras telpa Kaņepes Kultūras centrs, progresīvās jaunatnes atpūtas vieta Vest, alternatīvo ballīšu vieta Autentika, kā arī metālmūzikas cienītāju bārs Zobens un Lemess. Un pavisam netālu – arī krogs un brūzis Alķīmiķis.
Desmit krogi ar dažādu
raksturu, dažādu publiku, kurus visus vieno mīlestība pret kvalitatīvu, īstu
meistaru darītu amata alu, kā arī atrašanās unikālā vietā ne tikai Rīgā un
Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā – Alus kvartālā.
Laipni lūgti divarpus kilometrus garajā maršrutā ar 10 pieturvietām, kur var nogaršot vairāk nekā 200 Latvijas amata alus šķirņu!
NO SENLAIKIEM
19. gadsimtā Rīga bija alus darīšanas lielpilsēta, te miestiņš plūda straumēm un brūži darbojās rūkdami, lai spētu rīdziniekus un tuvāko apkaimi apgādāt ar pašu gardāko alu, ko padzerties ikdienā un arī likt svētku galdā. Trīs lielākās alus darītavas atradās netālu viena no otras – jau iztālēm tika mēļots, ka te no zemes dzīlēm plūdis alus darīšanai īpaši piemērots ūdens.
Kā pirmais 1796. gadā vācbaltu tirgotājs Gustavs Kuncendorfs toreizējā Matveja ielā atvēra brūzi Bierbrauerei Gust.Kunzendorff – 20. gadsimta sākumā tas strādāja ar tādu jaudu, ka uzņēmuma noliktavas atradās ne vien Rīgā un Liepājā, bet pat Kijevā, Pēterpilī, Rēvelē (Tallinā), Jurjevā (Tartu) un Ārensburgā (Kuresārē). Atšķirībā no lielākās daļas alus darītavu, Kuncendorfa brūzis par spīti kariem strādāja līdz pat padomju okupācijai 1940. gadā.
1850. gadā Krievijas III ģildes tirgotāja Pētera Rūdolfa Kimmela ģimenei jau gadu desmitiem piederošā alus darītava tika pārcelta uz jauno alus un iesala ražotni Bruņinieku ielā, kur tā nesa Bierbrauierei und malz fabrik C.L.Kymmel vārdu, un darbojās līdz pat Pirmajam Pasaules karam.
Visbeidzot, 1854. gadā Briāna ielā tika atklāta alus darītava, ko 1868. gadā pārpirka vācbaltu tirgotājs un uzņēmējs Karls Kristofs fon Strickis, lai zem nosaukuma Bier und Porterbrauerei und Malzfabrik C.Stritzky ražotu ne tikai alu, bet arī porteri un citus iesala dzērienus. Vēl 1913. gadā Stricka alus darītava bija lielāka un ienesīgāka par visiem citiem Rīgas brūžiem, atskaitot Pārdaugavā strādājošo Iļģuciema alus darītavu, taču līdz ar Pirmo Pasaules karu beidzās arī Stricka brūža ziedu laiki.
ALUS KVARTĀLA MANIFESTS
