Latvija ir zeme,
kur alus jau gadu simtiem tiek turēts augstā godā, un nepārtraukti tiek
meklētas un rastas jaunas, tikai šim reģionam raksturīgas garšas – tieši tāpēc amata alus darītavas Latvijā uzplaukušas ar īpašu sparu.
Sagaidot Latvijas
simtgadi, Valmiermuižas alus darītava
kopā ar draugiem ir nolēmusi Rīgai atjaunot seno alus brūvēšanas Ziemeļeiropas
citadeles slavu. Visus amata alus cienītājus gaida Rīgas alus kvartāls – vieta,
kur pirms simts gadiem darbojās trīs lielas un slavenas alus darītavas, savukārt
šodien Latvijā un citviet darīto amata alu piedāvā desmit krogi, katrs ar savu
raksturu, dažs pat ar savu brūzi. Rīgas alus kvartāls ir vieta, ko vismaz reizi
jāapmeklē ikvienam amata alus cienītājam.
Unikālā vietā, pašā
pilsētas centrā, starp trijām vēsturiskām alus darītavām – ražotnes Bier-
und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky agrākajiem korpusiem A.Briāna
ielā, C. L. Kymmel alus darītavas milzu
ēkām Bruņinieku un Valdemāra ielas stūrī un
Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff brūža celtnēm -, ir izvietojušies deviņi krogi, kas visi kā viens piedāvā
Latvijā un Baltijas reģionā darītu amata alu. Pirmā savas durvis šajā rajonā
vēra alus darītavas Valmiermuižas alus vēstniecība
Rīgā, tai vēlāk pievienojās citi alus brūvētāji un tirgotāji – alus darbnīca Labietis, mazizmēra brūzis Ziemeļu Enkurs, bāri Taka un Walters &Grapa,
kas piedāvā mazo alus darītavu produkciju,
progresīvās jaunatnes atpūtas vieta Vest,
alternatīvo ballīšu vieta Autentika, kultūras telpa Kaņepes Kultūras centrs, kā arī metālmūzikas cienītāju bārs Zobens
un Lemess. Un pavisam netālu – arī krogs un brūzis Alķīmiķis. Desmit krogi ar
dažādu raksturu, dažādu publiku, kurus visus vieno mīlestība pret kvalitatīvu,
īstu meistaru darītu amata alu, kā arī atrašanās unikālā vietā ne tikai Rīgā
un Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā – Alus kvartālā.
NO SENLAIKIEM
19.gadsimtā Rīga
bija alus darīšanas lielpilsēta, te miestiņš plūda straumēm un brūži darbojās
rūkdami, lai spētu rīdziniekus un tuvāko apkaimi apgādāt ar pašu gardāko alu,
ko padzerties ikdienā un arī likt svētku galdā. Trīs lielākās alus darītavas
atradās netālu viena no otras – jau iztālēm tika mēļots, ka šajā pilsētas
nomalē esot pats gardākais ūdens.
Kā pirmais
1796.gadā vācbaltu tirgotājs Gustavs Kuncendorfs toreizējā Matveja ielā atvēra
brūzi Bierbrauerei Gust.Kunzendorff – 20.gadsimta sākumā tas strādāja ar tādu
jaudu, ka uzņēmuma noliktavas atradās ne vien Rīgā un Liepājā, bet pat Kijevā,
Pēterpilī, Rēvelē (Tallinā), Jurjevā (Tartu) un Ārensburgā (Kuresārē).
Atšķirībā no lielākās daļas alus darītavu, Kuncendorfa brūzis par spīti kariem
strādāja līdz pat padomju okupācijai 1940.gadā.
1850. gadā
Krievijas III ģildes tirgotāja Pēteris Rūdolfs Kimmela ģimenei jau gadu
desmitiem piederošā alus darītava tika pārcelta uz jauno alus un iesala ražotni
Bruņinieku ielā, kur tā nesa Bierbrauierei und malz fabrik C.L.Kymmel vārdu, un
darbojās līdz pat Pirmajam Pasaules karam.
Visbeidzot,
1854.gadā Briāna ielā tika atklāta alusdarītava, ko 1868. gadā pārpirka
vācbaltu tirgotājs un uzņēmējs Karls Kristofs fon Strickis, lai zem nosaukuma
Bier und Porterbrauerei und Malzfabrik C.Stritzky ražotu ne tikai alu, bet arī
porteri un citus iesala dzērienus. Vēl 1913. gadā Stricka alusdarītava bija
lielāka un ienesīgāka par visiem citiem Rīgas brūžiem, atskaitot Pārdaugavā
strādājošo Iļģuciema alus darītavu, taču līdz ar Pirmo Pasaules karu beidzās
arī Stricka brūža ziedu laiki.
ALUS KVARTĀLA MANIFESTS