Latvija ir zeme, kur alus jau gadu simtiem tiek turēts augstā godā, un nepārtraukti tiek meklētas un rastas jaunas, tikai šim reģionam raksturīgas garšas – tieši tāpēc amata alus darītavas Latvijā uzplaukušas ar īpašu sparu.

Sagaidot Latvijas simtgadi, Valmiermuižas alus darītava kopā ar draugiem ir nolēmusi Rīgai atjaunot seno alus brūvēšanas Ziemeļeiropas citadeles slavu. Visus amata alus cienītājus gaida Rīgas alus kvartāls – vieta, kur pirms simts gadiem darbojās trīs lielas un slavenas alus darītavas, savukārt šodien Latvijā un citviet darīto amata alu piedāvā desmit krogi, katrs ar savu raksturu, dažs pat ar savu brūzi. Rīgas alus kvartāls ir vieta, ko vismaz reizi jāapmeklē ikvienam amata alus cienītājam.

Unikālā vietā, pašā pilsētas centrā, starp trijām vēsturiskām alus darītavām – ražotnes  Bier- und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky agrākajiem korpusiem A.Briāna ielā, C. L. Kymmel alus darītavas milzu ēkām Bruņinieku un Valdemāra ielas stūrī un Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff brūža celtnēm -, ir izvietojušies deviņi krogi, kas visi kā viens piedāvā Latvijā un Baltijas reģionā darītu amata alu. Pirmā savas durvis šajā rajonā vēra alus darītavas Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā, tai vēlāk pievienojās citi alus brūvētāji un tirgotāji – alus darbnīca Labietis, mazizmēra brūzis Ziemeļu Enkurs, bāri Taka un Walters &Grapa, kas piedāvā mazo alus darītavu produkciju,  progresīvās jaunatnes atpūtas vieta Vest, alternatīvo ballīšu vieta Autentika,  kultūras telpa Kaņepes Kultūras centrs, kā arī metālmūzikas cienītāju bārs Zobens un Lemess. Un pavisam netālu – arī krogs un brūzis Alķīmiķis.  Desmit krogi ar dažādu raksturu, dažādu publiku, kurus visus vieno mīlestība pret kvalitatīvu, īstu meistaru darītu amata alu, kā arī atrašanās unikālā vietā ne tikai Rīgā un Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā – Alus kvartālā.

NO SENLAIKIEM

19.gadsimtā Rīga bija alus darīšanas lielpilsēta, te miestiņš plūda straumēm un brūži darbojās rūkdami, lai spētu rīdziniekus un tuvāko apkaimi apgādāt ar pašu gardāko alu, ko padzerties ikdienā un arī likt svētku galdā. Trīs lielākās alus darītavas atradās netālu viena no otras – jau iztālēm tika mēļots, ka šajā pilsētas nomalē esot pats gardākais ūdens.

Kā pirmais 1796.gadā vācbaltu tirgotājs Gustavs Kuncendorfs toreizējā Matveja ielā atvēra brūzi Bierbrauerei Gust.Kunzendorff – 20.gadsimta sākumā tas strādāja ar tādu jaudu, ka uzņēmuma noliktavas atradās ne vien Rīgā un Liepājā, bet pat Kijevā, Pēterpilī, Rēvelē (Tallinā), Jurjevā (Tartu) un Ārensburgā (Kuresārē). Atšķirībā no lielākās daļas alus darītavu, Kuncendorfa brūzis par spīti kariem strādāja līdz pat padomju okupācijai 1940.gadā.

1850. gadā Krievijas III ģildes tirgotāja Pēteris Rūdolfs Kimmela ģimenei jau gadu desmitiem piederošā  alus darītava  tika pārcelta uz jauno alus un iesala ražotni Bruņinieku ielā, kur tā nesa Bierbrauierei und malz fabrik C.L.Kymmel vārdu, un darbojās līdz pat Pirmajam Pasaules karam.

Visbeidzot, 1854.gadā Briāna ielā tika atklāta alusdarītava, ko 1868. gadā pārpirka vācbaltu tirgotājs un uzņēmējs Karls Kristofs fon Strickis, lai zem nosaukuma Bier und Porterbrauerei und Malzfabrik C.Stritzky ražotu ne tikai alu, bet arī porteri un citus iesala dzērienus. Vēl 1913. gadā Stricka alusdarītava bija lielāka un ienesīgāka par visiem citiem Rīgas brūžiem, atskaitot Pārdaugavā strādājošo Iļģuciema alus darītavu, taču līdz ar Pirmo Pasaules karu beidzās arī Stricka brūža ziedu laiki. 

ALUS KVARTĀLA MANIFESTS